Bieži uzdotie jautājumi

Bieži uzdotie jautājumi

Šajā lapā izklāstīti biežāk uzdotie jautājumi par “Wikimedia Foundation”. Atbildes uz citiem jautājumiem ir sniegtas sadaļā Atbildes. Ja neatrodat atbildi uz savu jautājumu ne tur, ne šajā sadaļā, lūdzu, sazinieties ar mums.

Kas ir Vikipēdija?

Vikipēdija ir zināšanu kolekcija tiešsaistē. Vikipēdijas saturu veido brīvprātīgie redaktori no visas pasaules. Tas ir 2001. gadā izveidots sadarbības projekts: to var rediģēt ikviens jebkurā laikā. Redaktori sadarbojas, lai rakstītu praktiski par jebkuru tematu, sākot no senās vēstures līdz zinātnei un mākslai. Vikipēdija ir pieejama simtiem valodu, un tajā ir vairāk nekā 59 miljoni rakstu. Vikipēdijas darbība ir pilnībā bezpeļņas, tā ir neatkarīga, un to uztur tādi cilvēki kā Jūs. Lai rediģētu rakstus, Jums nav nepieciešams apstiprinājums vai īpaša kvalifikācija.

Kā Vikipēdija saglabā uzticamību un neitralitāti?

Vikipēdijas brīvprātīgie redaktori veido atsauces uz uzticamām publikācijām, kas atbalsta Vikipēdijas saturu, lai lasītāji varētu pārbaudīt faktus no paša avota. Lai saturs tiktu saglabāts Vikipēdijā, tas ir jāraksta no neitrāla skatpunkta un jāsasaista ar uzticamiem avotiem. Redaktori izmanto arī tādus mehānismus kā robotus un uzraudzības rīkus, lai regulāri pārskatītu Vikipēdijā veiktos labojumus. Šie pūliņi padara Vikipēdiju uzticamu un neitrālu. Vikipēdijas pamatā ir atvērts modelis, tādēļ tās saturs pastāvīgi attīstās, aug un uzlabojas laika gaitā. Tāpat varat sekot līdzi diskusijām par izmaiņu saturu. Diemžēl dažkārt Vikipēdijas raksti tiek vandalizēti. Tomēr lielākā daļa redaktoru sniedz savu ieguldījumu labticīgi. Lielākā daļa vandālisma rezultātu tiek ātri dzēsti no vietnes, bieži vien dažu sekunžu laikā.

Kas ir “Wikimedia Foundation”?

“Wikimedia Foundation” ir bezpeļņas organizācija, kas atbalsta Vikipēdiju, pārējās bezmaksas Vikipēdijas zināšanu tīmekļa vietnes un tās misiju sniegt bezmaksas zināšanas ikvienam. Mēs to nodrošinām, uzturot Wikimedia vietņu ātru, drošu un pieejamu darbību visiem, aizsargājot Vikipēdijas un mūsu brīvprātīgos redaktorus pret juridiskiem draudiem, veidojot jaunas funkcijas un rīkus, lai būtu viegli lasīt, rediģēt un kopīgot zināšanas no Wikimedia vietnēm, kā arī atbalstot to redaktoru kopienas, kuras sniedz ieguldījumu Vikipēdijas un Wikimedia vietnēs. Tāpat mēs palīdzam ienest jaunas zināšanas tiešsaistē, likvidēt piekļuves šķēršļus un vienkāršot iespējas ikvienam kopīgot savas zināšanas.

“Wikimedia Foundation” ir bezpeļņas organizācija, kas dibināta saskaņā ar ASV Likumdošanas kodeksa 501. panta c) punkta 3) apakšpunktu un kas ir atbrīvota no nodokļu samaksas. Tās biroji atrodas Sanfrancisko, Kalifornijā, ASV.

Kādi ir citi Wikimedia atbalstītie bezmaksas zināšanu projekti?

Papildus Vikipēdijai “Wikimedia Foundation” atbalsta vairākus bezmaksas zināšanu projektus, tostarp turpmāk norādītos:

  • Wikimedia Commons — brīvas licences attēlu, video un multivides datņu repozitorijs.
  • Wiktionary — bezmaksas daudzvalodu vārdnīca.
  • Wikiquote — ievērojamu cilvēku citātu un radošu darbu resurss.
  • Wikibooks — grāmatu kolekcija, kura ietver tekstus ar anotācijām, pamācības rokasgrāmatas, mācību grāmatas un daudzus citus materiālus.
  • Wikisource — primāro avota materiālu kolekcija, kā arī avota tekstu tulkojumi.
  • Wikispecies — sugu katalogs, kas ietver dzīvniekus, augus, sēnes, baktērijas, arhebaktērijas, protistus un citus dzīvus organismus.
  • Wikinews — kopīgs ziņu resurss, kur ikviens var sniegt ziņojumus par pasākumiem visā pasaulē.
  • Wikiversity — izglītojošs repozitorijs, kas veltīts mācību resursiem, mācību projektiem un izpētei un ir piemērots izmantošanai visos izglītības līmeņos.
  • Wikidata — kopīga strukturēta daudzvalodu datubāze, kas sniedz informāciju, kura tiek izmantota Wikimedia projektos.
  • Wikivoyage — ceļojumu informācijas ceļvedis par vietām visā pasaulē.
  • MediaWiki — atklātā pirmkoda programmatūra, kas ir visu Wikimedia tīmekļa vietņu pamatā.

Vai Vikipēdija un “Wikimedia Foundation” ir saistīta ar “WikiLeaks”?

Vikipēdijai un “Wikimedia Foundation” nav nekādu saistību ar “WikiLeaks”. Lai gan abos nosaukumos ir izmantots termins “wiki”, tie vienmēr ir bijuši pilnīgi atsevišķi un nesaistīti projekti.

Kā tiek finansēts “Wikimedia Foundation”?

“Wikimedia Foundation” finansē galvenokārt ar vienreizējiem vai ikmēneša ziedojumiem, kas tiek saņemti no miljoniem cilvēku visā pasaulē. Vidējais vienreizējā ziedojuma apjoms ir aptuveni 15 USD un vidējais ikmēneša ziedojums ir aptuveni 4 USD, tāpat esam pateicīgi, ka tik daudzi cilvēki atzīst Vikipēdiju par vērtīgu un vēlas nodrošināt tās nākotni. Mēs saņemam arī korporatīvus ziedojumus un dāvanas (plašāku informāciju, lūdzu, skatiet mūsu lapā Ziedotāji). Vēl neliela ieņēmumu daļa tiek nopelnīta, izmantojot “Wikimedia Enterprise” sniegtos pakalpojumus (papildu informācija).

“Wikimedia Foundation” ir atbrīvota no nodokļu samaksas saskaņā ar ASV Likumdošanas kodeksa 501(c)(3). panta c) punkta 3) apakšpunktu. Ziedojumiem no citām valstīm arī var būt piemērojami nodokļu samaksas atvieglojumi (plašāku informāciju skatiet sadaļā Informācija par nodokļu atvieglojumiem). Skatiet sadaļu Veidi, kā ziedot, lai iegūtu detalizētu informāciju par to, kā veikt ziedojumus, izmantojot kredītkarti vai debetkarti, PayPal, Amazon un vairākus citus norēķinu veidus. Jautājumu gadījumā, lūdzu, sazinieties ar mums, sūtot e-pastu uz: donate@wikimedia.org.[1].

Kādēļ man būtu jāziedo un kur nonāk mana nauda?

Pēdējo 20 gadu laikā Vikipēdija ir kļuvusi par uzticamu informācijas avotu, uz kuru ikdienā paļaujas miljoniem cilvēku. Pateicoties vairāk nekā 6700 lapu skatījumiem sekundē un vairāk nekā 345 rediģēšanas darbībām minūtē Vikipēdija ir viena no 10 populārākajām tīmekļa vietnēm pasaulē un vienīgā lielākā tīmekļa vietne, kuru pārvalda bezpeļņas organizācija — “Wikimedia Foundation”.

Atšķirībā no citām populārākajām tīmekļa vietnēm Vikipēdija netiek finansēta, izmantojot reklāmu, un tā netirgo lietotāju datus peļņas gūšanas nolūkā. Tā vietā Vikipēdiju atbalsta tās lasītāji — cilvēki, kuri atzīst Vikipēdiju par vērtīgu un vēlas atbalstīt tās panākumus, jo vidējais vienreizējais ziedojums ir aptuveni 15 USD un vidējais ikmēneša ziedojums aptuveni 4 USD. Šis finanšu modelis ļauj Vikipēdijai saglabāt neitralitāti, uzticamību un brīvību no komerciālām interesēm.

Turpmāk norādīti daži veidi, kādos mēs izmantojam ziedojumus, lai uzturētu Vikipēdiju un bezmaksas zināšanas.

  • Nodrošinot augstākās klases tehnisko infrastruktūru globālajai tīmekļa vietnei. Lai apmierinātu Vikipēdijas lasītāju vajadzības visā pasaulē, mēs izmantojam starptautisku tehnoloģiju infrastruktūru, kas ir salīdzināma ar pasaulē lielākajām komerciālajām tīmekļa vietnēm. Tas ietver mitināšanas izmaksas uz servera, piemēram, mūsu serveru darbības nodrošināšanu, kā arī būtiskus pašreiz norisošus inženiertehniskos darbus nolūkā nodrošināt Vikipēdijas uzticamību, drošumu, ātru ielādi un Jūsu privātuma aizsardzību.
  • Nodrošinot Jums piekļuvi Vikipēdijai ikvienā valodā no jebkuras ierīces. Ziedojumi sniedz mums iespēju arī atvēlēt inženiertehniskos resursus tam, lai nodrošinātu piekļuvi Vikipēdijai vēlamajā valodā un savā vēlamajā ierīcē neatkarīgi no Jūsu atrašanās vietas — sākot ar iezvanpieejas modemu un beidzot ar pavisam jaunu viedtālruni. Vairākumā tīmekļa vietņu vidēji tiek atbalstītas 50–100 valodas — Vikipēdija atbalsta aptuveni 300 valodas, un to skaits palielinās ik gadu. Sadalot sīkāk, mums ir aptuveni viens darbinieks uz katriem četriem miljoniem Vikipēdijas ikmēneša lasītāju.
  • Atbalsts kopienas projektiem nolūkā uzlabot piekļuvi uzticamai informācijai. Mēs sadarbojamies ar Vikipēdijas brīvprātīgajiem visā pasaulē, lai atbalstītu viņu idejas un palīdzētu viņiem nodrošināt vairāk bezmaksas zināšanu visā pasaulē. Ik gadu apmēram 10% no mūsu budžeta ir speciāli paredzēti kopienas projektu atbalstīšanai, kas bagātina un attīsta Vikipēdiju un uzlabo tajā pieejamās zināšanas.
  • Bezmaksas zināšanu aizsardzība un aizsardzība visā pasaulē. “Wikimedia Foundation” politika un juridiskās iespējas palīdz nodrošināt, ka ikvienam ir tiesības piekļūt zināšanām, kā arī kopīgot un radīt tās, vienlaikus aizsargājot mūsu brīvprātīgos no represiju draudiem un atbalstot mūsu apņemšanos nodrošināt runas brīvību un brīvi pieejamas zināšanas. Mēs popularizējam bezmaksas licences un atklātā pirmkoda programmatūru un strādājam pie tā, lai pārliecinātos, ka autortiesību jomas tiesību akti ir veidoti un reformēti tā, lai cilvēki varētu kopīgot zināšanas un izmantot tās plašāk. Tāpat mēs cīnāmies pret cenzūru un aizsargājam ikviena cilvēka tiesības brīvi izteikties un mācīties. Atbalsts šim darbam ir būtisks, lai nodrošinātu lietotājiem visā pasaulē vienlīdzīgu piekļuvi Wikimedia projektiem.

Vikipēdijas līdzekļu piesaistes pieprasījumi šķiet steidzami, neraugoties uz “Wikimedia Foundation” lielajām rezervēm. Kādēļ ir nepieciešams papildu finansējums?

Veselīgu finanšu rezervju uzturēšana un apgrozāmā kapitāla politika tiek uzskatīta par labo praksi visu veidu organizācijām. “Wikimedia Foundation” direktoru padome nesen noteica mūsu apgrozāmā kapitāla politiku, kas ir izstrādāta, lai atbalstītu mūsu darbu un sniegtu atbalstu saistītajiem uzņēmumiem un brīvprātīgajiem neplānotu izdevumu, ārkārtas situāciju vai ieņēmumu deficīta gadījumā. Tas arī ļauj mums nodrošināt pietiekamu naudas plūsmu, lai segtu mūsu izdevumus visa gada garumā.

Kompensācijas personālam veido daļu no mūsu ekspluatācijas izmaksām. Vai varat paskaidrot, kā tās tiek noteiktas?

Vairāk nekā 400 cilvēku strādā pie “Wikimedia Foundation” inženierijas un produkta, nodrošinot tehnoloģiju infrastruktūru vairāk nekā 16 miljardiem ikmēneša lappušu skatījumiem. Salīdzinot ar vairākumu lielo tīmekļa vietņu, mēs paveicam daudz ar niecīgiem līdzekļiem. Turklāt aptuveni 100 darbinieku strādā pie mūsu kopienas atbalsta un dotāciju saņemšanas, sadarbojas ar globālām organizācijām nolūkā padarīt zināšanas brīvāk pieejamas, un veic juridisko un politisko darbu, kas palīdz atbalstīt autortiesību reformu, novērst cenzūru un atbalstīt runas brīvību, kā arī nodrošināt, ka privātuma un drošības politika aizsargā mūsu lasītājus un redaktorus ikvienā valstī.

Mēs zinām, ka visā pasaulē algas atšķiras, un mēs nolīgstam darbiniekus augsti konkurējošos tirgos. Vienlaikus esam bezpeļņas uzņēmums. Tādēļ mēs cenšamies būt taisnīgi, pielāgojoties inflācijai un ienākumu nevienlīdzībai, vienlaikus nodrošinot taisnīgu kompensāciju visiem.

Kā ziedot?

Pastāv vairāki veidi, kā varat ziedot “Wikimedia Foundation”, lai atbalstītu Vikipēdiju un bezmaksas zināšanas. Visbiežāk ziedojumi tiek veikti, izmantojot visplašāk izplatītās kredītkartes un debetkartes (VISA, Mastercard, Discover vai American Express), PayPal, bankas pārskaitījumu, Google Pay, Apple Pay vai Venmo. Lai uzzinātu par citiem veidiem, kā ziedot, tostarp automātiskas ikmēneša dāvanas, čeka vai naudas pārskaitījuma un algas atskaitījuma veidā, lūdzu, apmeklējiet mūsu lapu Ziedošanas veidi. Mēs pieņemam ziedojumus daudzās valūtās.

Kāda ir ziedotāju privātuma politika?

Mēs esam apņēmušies aizsargāt savu atbalstītāju privātuma tiesības un nekad nepārdot, neiemainīt un neiznomāt Jūsu publiski nepieejamos personas datus. Detalizētu informāciju, lūdzu, skatiet mūsu lapā Ziedotāju privātuma politika.

Vai maniem ziedojumiem ir piemērojami nodokļu atvieglojumi?

Daļai “Wikimedia Foundation” ziedoto līdzekļu var būt piemērojami nodokļu atvieglojumi. Lai uzzinātu vairāk, lūdzu, apmeklējiet mūsu lapu Informācija par nodokļu atvieglojumiem.

Kāda ir naudas atmaksas politika?

Ja Jūs jebkura iemesla dēļ vēlaties saņemt sava ziedojuma naudas atmaksu, lūdzu, sazinieties ar mums pa e-pastu donate@wikimedia.org[1], iekļaujot ziņojumā turpmāk norādīto informāciju:

  • Ziedotāja vārds un uzvārds
  • Ziedojuma datums — visi atmaksas pieprasījumi jāiesniedz 90 dienu laikā pēc ziedojuma veikšanas
  • Ziedotā summa
  • Izmantotais norēķinu veids — neiekļaujiet kredītkartes numuru savā e-pasta ziņojumā
  • Izcelsmes valsts
  • Atmaksas iemesls

Visi atmaksas darījumi tiks apstrādāti pēc iespējas ātrāk, taču apstrādes laiks var atšķirties atkarībā no veiktā maksājuma veida. Lūdzu, ņemiet vērā: daži norēķinu veidi var neatbalstīt atmaksu vai nepieprasīt atmaksu, izmantojot ziedojuma veikšanai izmantoto norēķinu veidu (karti) un pieprasot sniegt papildu informāciju par atmaksas apstrādi.

Kādēļ es redzu Vikipēdijā līdzekļu piesaistes reklāmkarogus, neraugoties uz to, ka nesen jau veicu ziedojumu?

Tīmekļvietnei nav piekļuves jūsu iepriekšējai ziedojumu vēsturei, tāpēc diemžēl tā neatpazīs, ka sniedzāt atbalstu. Ziedojumu reklāmkarogi ir paredzēti, lai tos parādītu ziedotājiem, kuri pārlūkprogrammā ir iespējojuši sīkdatnes, un slēptu tos pēc tam, kad tie ir parādīti vairākas reizes, vai pēc ziedojuma. Tomēr reklāmkarogu slēpšana ir atkarīga no sīkdatnes, kuru mēs ievietojam pārlūkprogrammā. Reklāmkaroga slēpšana nedarbosies, ja dzēsīsiet pārlūkprogrammas kešatmiņu, izdzēsīsiet sīkdatnes vai mainīsiet pārlūkprogrammas vai datorus.

Ir pieejamas vairākas iespējas, kā nākotnē paslēpt līdzekļu piesaistes reklāmkarogus:

  • Noklikšķinot reklāmkarogā uz pogas “Already donated” (Jau ziedoju), “X” vai “Close” (Aizvērt), tas tiks paslēpts vienu nedēļu. Lūdzu, ņemiet vērā, ka šī darbība attiecas nevis uz pirmo redzamo reklāmkarogu, bet gan uz katru tam sekojošo reklāmkarogu.
  • Atgriežoties lapā “Paldies!”, pārlūka sīkdatnei tiks sniegta iespēja to ievietot no jauna. Ja lasāt Vikipēdiju vairākās ierīcēs, lūdzu, apmeklējiet šo lapu katrā no tām, lai paslēptu reklāmkarogus.
  • Jūs varat arī izveidot Vikipēdijas kontu vai pieteikties tajā — lietotājiem, kuri piesakās savā Vikipēdijas kontā, reklāmkarogi parasti netiek parādīti. Papildu informācija par konta izveidošanu ir pieejama šeit.

Kādēļ esmu saņēmis e-pasta ziņojumu ar uzaicinājumu ziedot, neraugoties uz to, ka nesen jau veicu ziedojumu?

Ja esat saņēmis(-usi) e-pasta ziņojumu ar uzaicinājumu ziedot, neraugoties uz to, ka nesen jau veicāt ziedojumu, tas parasti notiek vairāku iemeslu dēļ:

  • mūsu datubāzē ir reģistrēta vairāk nekā viena Jūsu e-pasta adrese;
  • Jūs ziedojāt dienu pirms mūsu e-pasta ziņojumu nosūtīšanas: skeneris, kuru izmantojam neseno ziedotāju filtrēšanai, nespēj apsekot ziedojumus, kas veikti dienu pirms e-pasta nosūtīšanas;
  • Jūs ziedojāt, izmantojot norēķinu veidu, kas sasniedz mūsu sistēmu lēnāk, piemēram, čeku vai bankas pārskaitījumu, vai instrumentu, kuru mēs saņemam apkopotā veidā (bez Jūsu e-pasta adreses), piemēram, PayPal Giving Fund, Amazon Smile vai Humble Bundle.

Ja vēlaties atcelt e-pasta adreses abonementu, varat noklikšķināt uz saites “Atteikt abonēšanu” līdzekļu piesaistes e-pasta ziņojuma apakšdaļā vai nosūtīt abonēšanas atteikuma pieprasījumu uz e-pasta adresi donate@wikimedia.org.[1] Mēs parasti nosūtām līdzekļu piesaistes e-pasta ziņojumus apmēram gadu pēc Jūsu pēdējā ziedojuma. Mēs nosūtām ļoti nelielu e-pasta ziņojumu skaitu ziedotājiem salīdzinājumā ar citām bezpeļņas organizācijām. Ja ziedosiet, atbildot uz līdzekļu piesaistes e-pasta ziņojumu, mēs nesūtīsim Jums e-pasta ziņojumus ar uzaicinājumiem ziedot līdz aptuveni tam pašam laikam nākamajā gadā.

Kādēļ Vikipēdijā nav reklāmu?

Mēs neapsveram reklāmu par ieņēmumu avotu. Neuzskatām, ka reklāma iederas projektā, kas ir veltīts bezmaksas, uzticamām un neitrālām zināšanām. Komerciālo interešu ieviešana var apdraudēt Vikipēdijas kā neitrāla informācijas avota uzticamību.

Mēs neesam pret reklāmu tiešsaistē, kā arī neesam pret citām organizācijām, kas piedāvā reklāmas. Mēs tikai zinām, ka reklāmas neiederas izglītībai un zināšanām veltītajā projektā, jo īpaši projektā, kura mērķis ir nodrošināt līdzsvaru un neitralitāti.

Kur atrast plašāku finanšu informāciju?

“Wikimedia Foundation” gada pārskats ietver informāciju par iepriekšējo finanšu gadu. Pārskatā ir sniegta iespēja izteikties dažiem no simtiem tūkstošu cilvēku, kuri padara Wikimedia kustību iespējamu.

“Wikimedia Foundation” gada plānā ir izklāstīts mūsu attiecīgā finanšu gada budžets. Tajā ir sniegts kopsavilkums par mūsu organizācijas stratēģiskajiem mērķiem, finanšu informācija par izdevumiem un ieņēmumiem, kā arī detalizēti skaidrojumi un risku analīze.

Kas ir “Wikimedia Endowment”?

“Wikimedia Endowment” ir pastāvīgs drošas līdzekļu glabāšanas fonds un gūs ienākumus, atbalstot “Wikimedia” projektu darbības un aktivitātes beztermiņā. Tā ir 501(c)(3) sadaļas labdarības organizācija, kuras galvenā mītne atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs. Labklājības laikā “Wikimedia Endowment” kalpos kā palēciena punkts izaugsmei un inovācijām. Smagos ekonomiskajos laikos “Wikimedia Endowment” palīdzēs finansēt vissvarīgākās darbības, kas nodrošina “Wikimedia” projektu darbību. Pamatojoties uz sarunām ar ziedotājiem, “Wikimedia Endowment” dotācijas pašlaik finansē tehniskos jauninājumus, lai “Wikimedia” projekti būtu aktuāli strauju tehnoloģiju pārmaiņu laikā. Papildinformācija par “Wikimedia Endowment” pieejama vietnē wikimediaendowment.org.

Kas ir “Wikimedia Enterprise”?

“Wikimedia Enterprise” ir pilnībā piederoša sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas sniedz pakalpojumus atkārtotai trešo pušu satura izmantošanai, nodrošinot tos ar APIs (lietojumprogrammas saskarnes) palīdzību. Tās piedāvā plašu un uzticamu piekļuvi “Wikimedia” saturam, kas ir paredzēts komercorganizāciju vajadzībām, piemēram, meklētājprogrammām, balss asistentiem un tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Pakalpojumu izmantošana, kas ir pielāgoti komerclietotājiem un par kuriem tie maksā, garantē, ka visa “Wikimedia Foundation” ziedotā nauda nepastarpināti tiek novirzīta brīvprātīgo kopienas un lasītāju pakalpojumu atbalstam. Papildu informāciju par “Wikimedia Enterprise” varat iegūt vietnē enterprise.wikimedia.org.

Kāda ir atšķirība starp “Wikimedia Foundation” un “Wikimedia” grupām?

“Wikimedia Foundation” ir bezpeļņas organizācija, kas atbalsta Vikipēdijas, “Wikimedia” projektus un “Wikimedia” brīvi pieejamās informācijas misiju globālā mērogā. Organizācija tiek viesoti Vikipēdijas un “Wikimedia” projekti, izstrādāta programmatūra “Wikimedia” satura lasīšanai, ieguldīšanai un kopīgošanai, atbalstītas brīvprātīgo kopienas un partneri, pateicoties kuriem darbojas “Wikimedia”, kā arī tiek īstenotas politikas, kas ļauj uzlabot “Wikimedia” un brīvi pieejamo informāciju. Tā īsteno starptautiska mēroga līdzekļu vākšanas kampaņas, lai apmierinātu zināšanu vajadzības visā pasaulē.

“Wikimedia” grupas ir neatkarīgas bezpeļņas organizācijas, kas atbalsta un veicina Vikipēdijas un citus “Wikimedia” projektus noteiktā ģeogrāfiskajā vietā. Lai gan “Wikimedia Foundation” un “Wikimedia” grupas sadarbojas mūsu kopīgoto brīvi pieejamo zināšanu misijā, likuma priekšā tās nepārstāv “Wikimedia Foundation”, un katra grupa darbojas neatkarīgi ar savu personālu, direktoru padomi un organizācijas plānu. Dažas grupas īsteno arī savas līdzekļu piesaistes kampaņas, un bieži vien attiecīgajās valstīs tām ir nodokļu atvieglojumi.

Kādi ir Wikimedia nākotnes plāni? Kāda ir Jūsu virzība?

2017. gada sākumā “Wikimedia Foundation” uzsāka globālu diskusiju nolūkā līdz 2030. gadam definēt Vikipēdijas un Wikimedia virzību. Mēs to saucam par Wikimedia 2030. Visā procesa laikā mēs uzdevām sev jautājumus, piemēram, kā mēs vēlamies, lai Vikipēdija un Wikimedia kustība attīstītos? Kādas iespējas un izaicinājumi ir mūsu priekšā? Kādas tendences tehnoloģiju, izglītības, informācijas un piekļuves jomās veidos mūsu nākotni?

Pamatojoties uz šo diskusiju un mūsu pētījumiem, mēs vienojāmies par virzienu, kas palīdzēs mums izveidot ilgtspējīgāku, noturīgāku un aizraujošāku kustību, kurai var pievienoties ikviens, kurš atbalsta mūsu vīziju. Mēs pielāgosimies mainīgajām tehnoloģiju tendencēm, lai nodrošinātu, ka mēs apmierinām savu lietotāju vajadzības un turpinām sniegt uzticamu, caurredzamu un neitrālu informāciju. Mēs aicināsim sev pievienoties jauniem resursiem un nodrošināsim, ka to var darīt ikviens, kurš vēlas kopīgot zināšanas ar Vikipēdijas un Wikimedia vietnēm. Mēs popularizēsim politiku un vērtības, kas ir ļāvušas Vikipēdijai un tās saistītajām vietnēm gūt panākumus. Šāda virzība liek mums būt drosmīgiem un eksperimentēt nākotnē, tāpat kā iepriekš, un tā pamatā joprojām ir mūsu misija sniegt bezmaksas zināšanas ikvienam.

Lai uzzinātu vairāk par Wikimedia 2030 un mūsu nākotnes virzību, lūdzu, apmeklējiet vietni 2030.wikimedia.org.

Kā piedalīties Wikimedia?

Pateicamies par izrādīto interesi! Tālāk ir norādīti daži veidi, kā varat iesaistīties:

  • Varat lasīt un izmantot Vikipēdiju kā uzticamas informācijas avotu vairāk nekā 300 valodās.
  • Varat rediģēt vietnē Wikipedia — ja vēlaties labot kļūdu rakstā vai pievienot atsauci uz uzticamu avotu, lūdzu, dariet to! Šis ceļvedis noderēs, uzsākot veikt rediģēšanu.
  • Vai esat fotogrāfs(-e)? Apsveriet iespēju kopīgot savas fotogrāfijas, lai ikviens tās varētu izmantot atkārtoti vietnē Wikimedia Commons, kas satur daudzus Vikipēdijas rakstos redzamos attēlus. Papildinformāciju par to, kā augšupielādēt fotoattēlus, skatiet šeit.
  • Varat sekot Vikipēdijas un Wikimedia saturam sociālajos tīklos un kopīgot sev nozīmīgus stāstus. Aplūkojiet @Wikimedia, izmantojot Twitter, Facebook un Instagram, un @Wikipedia, izmantojot Twitter, Facebook un Instagram.
  • Vai esat izstrādātājs(-a)? Jūs varat ieguldīt kodēšanas darbu Vikipēdijas un Wikimedia vietnēs. Šis ceļvedis jaunajiem izstrādātājiem ir noderīgs resurss darba uzsākšanai.

Kā sazināties ar “Wikimedia Foundation”?

Ja jums ir jautājumi vai atsauksmes, lūdzu, sazinieties ar mums. Ar ziedošanu saistītu jautājumu gadījumā, lūdzu, sūtiet e-pasta ziņojumu uz donate@wikimedia.org.[1].

  1. 1.0 1.1 1.2 1.3 Mūsu saņemto vaicājumu apjoma dēļ mēs izmantojam Zendesk kā atbildes platformu ziedotājiem. Jūs saprotat, ka, nosūtot e-pasta ziņojumu uz adresi donate@wikimedia.org, Jūsu informāciju apstrādās “Zendesk Group” saskaņā ar Zendesk noteikumiem. Lietotājiem no turpmāk norādītajām valstīm ir jāiepazīstas ar Zendesk privātuma politikas A. sadaļu, lai iegūtu papildinformāciju par Zendesk praksi konkrētajā valstī: Austrālijā, Brazīlijā, Kanādā, Japānā, Jaunzēlandē un Singapūrā.